Lapas

trešdiena, 2011. gada 9. novembris

Šaurā bezizeja

Man patīk stāsts no Vinnija pūka par šauro bezizeju  :) 

Trusītis ieskatījās traukos un nopūtās: - Nekā vairs nav.
- Es jau tā domāju. - Pūks pamāja. - Visu labu! Man jāiet.
Viņš sāka rāpties laukā no alas. Viņš kārpījās ar priekšķepām un atspērās ar pakaļķepām, līdz izdabūja ārā degunu, tad ausis... tad priekšķepas... tad plecus... un tad ...
- Glābiet! - noelsās Pūks. - Es labāk rāpšos atpakaļ.
- Sasodīts!- viņš sacīja. - Vajadzēja tomēr uz priekšu.
- Es vairs nevaru nekā... Ne turp, ne atpakaļ. Palīgā!
Pa to laiku Trusītis, kam arī gribējās pastaigāties, bija ieraudzījis, ka viņa galvenā eja ir ciet, tika laukā pa otru, atnāca apkārt pie Pūka un skatījās uz viņu.
- Ei, vai tu esi iesprūdis? - Trusītis jautāja.
- Nē! - Pūks bezrūpīgi teica. - Tikai atpūšos, domāju un drusciņ dziedu.
 
Googles tantes arhīvs
Kā man šo te vajadzētu apgūt !!! 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru