... APMULSUSI DIENA...savilkušies mākoņi ...manā galvā.... angļu valoda, kas skan apkārt...
rada sireālu sajūtu...Kur es atrodos??? dodos prom no ofisa savā ikdienas pusdiena pauzes pastaigā... nogriežos pa kreisi... plānā atrast sveces un pastkartes... rudens laiks uzdzen vēlmi sadegt sveces...satīties segās... ar krūzi karsta kakao un skatīties muļķīgas filmas...vajadzīgas sveces....kaimiņveikala pārdevējas norādījumos vien Brīvības iela...pavisam klāt krustojumam... un patiesi ir veikaliņš, kurā vairāk kārtīgi bijusi vēlme iegriezties...bet vēl nesanācis... nokļūstu lakstos nudien...pirmā doma, kas izšaujas caur galvu.... skatiens pārskrien uzrakstam LOVE uz sienas...sajūtās...te noteikti jābūt pastkaršu stendam.. un varat iedomāties manu smaidu, kad ieraudzīju
pastkartes... tikai mirkli vēlāk pievērsu skatu pārdevējas priekšautiņam :) es patiesi biju nonākusi Lakstos :)
Un arī šeit skanēja angļu valoda... Bilde no Googles tantes arhīva...
LOVE - jau praktiski latviski ne?:) Love lakstos = par to demogrāfiju un ekanõmiku Latvijā:) Latviešu valodai par maz vietas uz vienas sienas:)
AtbildētDzēstIr Ir tikpat kā latviski...latviešu valodā nudien vardi gari :)
AtbildētDzēstUn pastkartes jau ceļo pa eiropu :)
Nu bet "mīla" taču ir īss vārds :D! Un he - cik feini nonākt pilnīgos lakstos un tad tomēr saprast, kur atrodies!
AtbildētDzēstSmaidu! Un priecājos, ka esi bijusi Lakstos. Es šodien arī iedomājos par Lakstiem. Pastkartes, kuras laimēju loterijā, žēl dot prom. Jāiepērk rezerves! :c) Bet man līdz Lakstiem pašlaik, kā līdz Mēnesim… ;cP
AtbildētDzēstLaine, nudien...vārds MĪLA ir nepelnīti aizmirsts...
AtbildētDzēstLīga... tās pastkartes vai ne? :) Man viena nu kalpo par grāmatzīmi