Sestdienas krāsas...

Mana dzīve allaž būs netīru trauku pilna.

Ja šī izlietne spēj kļūt

par pārdomu vietu,

tad lai es te apgūstu nelokāmību.

/G.Norisa/

       Netīri trauki...netīra veļa...putekļi...ikdienas rūpes...katru dienu tas pats... brīžiem radot sajūtu, ka esi kā vāvere  ritenī...

       Bieži vien neko negribās... cenšos neredzēt...atlikt... līdz beidzot jūklis ir tik liels, ka sevi jāizrok...

Tomēr es izvēlos prieku.... es izvēlos uzkopt māju klausoties mūziku...atveru logu , lai ielaistu rudens vējus...uzvāru tēju....es izbrīvēju laiku...lai pasēdētu mājas pagalmā un izbaudītu rudenīgos saules glāstus...un saku paldies, par to cik labi, ka esmu pavadījusi vel vienu dienu laimīgajā vietā...

Es vēlos domāt par to kā par mīlēšanos....iespēju ar pieskārienu izbaudīt visu, ar ko dzīvoju un ko loloju. 

/G.Norisa/

           Pa vidu lielajai rosībai uztapa arī kāda pūcīte kā neliels paldies Baibiņai...kas raisīja smaidus un daudz pozitīvu emociju...Bet stāsts ir garāks... Kopš neilga laika mūsmājās ir jauns iemītnieks...Oscar, kas ģitāra :) mells skaistulis... Man kā nezinītei visās lielajās ģitāru gudrībās...bija nepieciešama palīdzība... lai neapjuktu lielajā izvēlē...veikalu pārdevēju gudrajās runās.... Baibiņa nevien parādīja ģitāru pasaules daudzveidību, ieteica, konsultēja, bet arī nāca man līdzi pa bodēm un palīdzēja atrast īsto.



Paldies Tev mīļā!
Lai Jums abām labi kopā dzīvojas!